Paslēpusies starp Latvija Universitātes (LU) Pedagoģijas, psiholoģijas un mākslas fakultātes un LU dienesta viesnīcas ēkām, rudeni sagaida Anniņmuiža (Rīgā, Jūrmalas gatvē 76). Ikdienas Imantas iedzīvotāja acīm muižas ēka ir paslēpta un no ielas nav redzama, tādēļ par to retais zina un ir redzējis. Tomēr ēkai un tās parkam ir zināms šarms, un to pieskaitām pie interesantajiem, mazpazīstamajiem Rīgas objektiem.

Anniņmuižas (Annenhof Waldschloss, Анненгофъ) vietā agrāk bijusi Meinerta muiža (Meinershoff, Meyners Hof). Par to senākie ieraksti vēstures dokumentos ir no 1595. gada. Savukārt 1768. gadā muiža iznomāta slepenpadomniekam, baronam un tā sauktajam “Vidzemes pusķēniņam” O. H. fon Fītinghofam Šēlam (Otto von Vietinghoff gen. Scheel). Pēc viņa kāzām ar Annu Ulriku fon Minihu muiža pārsaukta par Anniņmuižu. Tajā laikā tā saukta par “jautro muižiņu”, jo tur notikušas teātra izrādes un organizētas balles.

Muižas ēka izpostīta 1905. gada nemieros, vēlāk atjaunota. 20.gs. 30. gados muižas parkā svinēti svētki un rīkotas zaļumballes. 1948. gadā zeme piešķirta lauksaimniecības tehnikuma izveidei. Kopš 1957. gada šeit darbojusies 2.internātskola. 20.gs. 70. gadu sākumā tā nonākusi LU īpašumā. Sākotnēji šeit atradusies Ģeogrāfijas fakultāte. Tagad parkā atpūtas brīžus mēdz baudīt LU studenti. Pašā Muižas ēkā atrodas studentu darbnīcas un Pedagoģijas vēstures muzejs.