Šo taku, vismaz jūlijā, pilnīgi noteikti var nosaukt par īstenu gardēžu taku, jo te ir daudz meža zemeņu (mēs pieēdām pilnus vēderus un likās, ka zemeņu skaits nav samazinājies), melleņu, korinšu un pļavās arī mētru, kas noderēs tējām! Vēlāk būs arī rieksti, pīlādži un brūklenes. Šobrīd gaisu piesātina vīgriežu un baldriānu aromāts, bet pavisam drīz jau to nomainīs viršu krāšņums un spēcīgais aromāts.

2003. gadā izveidotās Igaunijas dienvidu tālākā punkta dabas takas garums esot 4.8 kilometri. Mums gan sanāca vairāk, turklāt nolēmām pagarināt mūsu ceļu, un maršruts sanāca apmēram 13 kilometri. Takā izvietots liels daudz informācijas stendu par vietējo dzīvo dabu, tiesa gan, igauņu valodā.

Dabas taka sākas pie Naha saimniecības, pie iespaidīga izmēra ozola un vijas pārsvarā gar Igaunijas un Latvijas robežu.

Kad sasniegts galamērķis – par to liecina gan uzraksts uz meža mājas, gan speciāls stabs. Tiesa, ģeogrāfiski precīzi Igaunijas Republikas dienvidu tālākais punkts atrodas nedaudz tālāk – tieši Peetri upes vidū.

Pie paša galējā punkta ierīkotā meža māja ir izcilā stāvoklī. Tajā iespējams patverties no lietus, kā arī nakšņot. Vieta aprīkota ar labierīcībām un malku. Viss ir sakopts, kā arī pati taka ir izpļauta un teicamā stāvoklī. Tiesa, te jūs nesagaida ērtas laipiņas, bet daba tīrā veidā.

Koordinātas: 57°31’14”N 26°35’42”E (kartēs iezīmētie mazie Igaunijas ceļi ir lieliskā stāvoklī un viegli izbraucami).