Ceļojuma maršruts Pāvilosta – Labrags stiepjas apmēram 22 kilometru garumā no Sakas upes līdz Rīvas upei. Gluži kā dzīvē, arī šeit pārliecināts vari būt tikai par nebeidzamajām pārmaiņām. Baltijas jūras krasts šajā posmā mijas no pelēko kāpu pļavām līdz pat vairāk nekā 10 metrus augstiem atsegumiem. Vējš rada mundruma sajūtu, un ar savu skaistumu sajūsmina augu valsts dažādība.

Pāvilostas vēsture

Pārgājiena sākums – Pāvilosta – atrodas jau 1253. gadā vēstures avotos pieminētās kuršu Piemares ostas Sakas vietā. 1879. gada 16. maijā Upesmuižas īpašnieks Oto fon Lilienfelds Sakas upes grīvā svinīgi iemūrēja pamatakmeni loču mājai, kam bija jākalpo par sākumu ostas izveidei. Tajā pašā dienā nākamā pilsēta nosaukta viņa brāļa, Kurzemes gubernatora Paula fon Lilienfelda, vārdā par Paulshafen jeb Pāvilostu. Turpmāku attīstību veicināja 1893. gadā uzsāktā Liepājas kara ostas būvēšana. Sakas upes grīva tika pielāgota tuvējā apkārtnē savākto akmeņu pārkraušanai un nogādāšanai Liepājā. Pāvilosta nu kļuvusi par vietu, kas no tuvākām un tālākām malām  pulcējusi krāvējus, celtniekus, strādniekus, namdarus, jūrniekus un tirgotājus. Līdz Pirmajam pasaules karam šeit pastāvēja trīs kuģu būvētavas, bet pēc kara par ekonomisko pamatu kļuva zvejniecība. 1940. gadā zvejnieki piespiedu kārtā apvienoti artelī “Dzintarjūra.” Baidoties padomju represiju, 1944./ 1945. gadā vairāki vietēji zvejnieki ar ģimenēm motorlaivās aizbēguši uz Zviedriju. 1951. gadā izveidots kolhozs “Dzintarjūra,” kurā 20. gadsimta 70. gadu beigās bijuši ap 20 zvejas traleri.

Nogruvumi, stāvkrasti, ziedi…

Ceļojuma laikā vairākkārt var novērot svaigu krasta nogruvumu pēdas. Vietām nemaz nav smilšainās pludmales daļas, pa kuru varētu iziet sausām kājām. Tādēļ jāizvēlas tādi apavi kā ūdenskurpes vai krokši, jo dažviet no samirkšanas nepasargā pat garie zābaki. Pa ceļam acis priecē tādi ziedi kā smiltāja neļķe (Dianthus arenarius), neīstās tūsklapes (Petasites spurius) un jūras malai netipiskā purva atālene (Parnassia palustris), kas 2016. gadā izvēlēta par gada augu. Tāpat var atrast putnu ligzdošanas vietas, kā arī – lielā skaitā – visdažādāko krāsu un formu akmeņus.

Pelēko kāpu pļavas un skaistas smilšu pludmales mijas ar īstiem stāvkrastiem. Posmā Pāvilosta – Ulmale šie stāvkrasti ir izcili izteiksmīgi. Pa ceļam esošās nedaudzās kāpnes ir diezgan nedrošā stāvoklī. Kad pienāk brīdis, kad tomēr jādodas augšā krastā, paveras jauns, citāds skatījums uz apkārtni.

Rīvas upe un tilts

Pārgājiena beigās esošā Rīvas upe ir izlauzusies cauri kāpai, izveidojot nelielu kanjonu, lai tiktu līdz jūrai. Upei pāri 20. gadsimta sākumā uzbūvēts atgāžņu sistēmas tilts, kurš veidots pēc jau viduslaikos zināmiem paņēmieniem. Tiltam pāri gājis Liepāja – Ventspils dzelzceļš. Upes augšpusē no tilta bijusi uzpludināta ūdenskrātuve, kuras enerģija 20. gadsimta sākumā izmantota dzirnavu un vilnas kārstuves darbināšanai.