Posmā Liepāja – Pāvilosta lielākās grūtības sagādā vietām mīkstās smiltis un nelielais slīpums, kas var radīt problēmas ar saitēm un likt arī sajust, cik locītavu ir kājām. Šo samērā garo posmu sadalām uz divām dienām. Noietais attālums gājējiem atšķīras – no 45 līdz 55 kilometriem (daži zinātkārie ir izmetuši loku gan pa Ziemupi, gan pašu Pāvilostu).

Pie Šķēdes poligona var gadīties mest līkumu poligonā notiekošo mācību dēļ. Ainava šajā posmā ir samērā nemainīga – plašas, skaistas pludmales, pamatā ar smalkām smiltīm, vietām nelieliem oļu klājumiem. Daži ir atzinuši, ka šāds maršruts psiholoģiski ir samērā grūts, pat nomācošs – vienā pusē nemainīgā ainava, kas netuvinās, neattālinās un liek zaudēt sajūtu par noietajiem kilometriem. Citiem par sevi bijis atklājums, ka pat sportisks dzīvesveids un laba fiziskā forma nav garants tam, ka noiet šādu maršrutu gar jūru būs viegli – gājiens pa jūras smiltīm, jauna veida slodze. Dažiem nav izdevies pievarēt visu posmu – tā mēs iepazīstam sevi un savas spējas, daudz ko iemācāmies un augam.

Otrajā dienā tiek sasniegta Pāvilosta. To agrāk saukuši par Sakaleju un Sakenmunde (Sakas grīva) – abi vietvārdi saistīti ar Sakas upi, kas te ietek jūrā. Upe ir neparasta ar to, ka ir vien 6 kilometrus gara. Tās nosaukums nozīmē “upes atteka, atzarojums”. Ap Pāvilostu redzamas priekškāpas, pelēkās kāpas un mežainās kāpas.