Ainažu mols ir vieta, kur saule riet tieši mola galā un kur jūra šobrīd atkāpusies apmēram 250 metrus no ierastās līnijas, atsedzot lielisku pludmali, akmeņus un neparastu randu pļavu ainavu. Mols ir vairāk kā puskilometru garš. Tā izbūve pamatā saistīta ar šaursliežu dzelzceļa atzarojuma ierīkošanu no Ainažu stacijas līdz viļņlauzim, lai padarītu ērtāku kuģu kravu izkraušanu. Tas bijis dzelzceļa atzars no Smiltenes-Valmieras-Ainažu šaursliežu dzelzceļa līnijas Ainažu stacijas. Dambja būve iesākta 1912. gadā, taču būvdarbus pārtraucis Pirmais pasaules karš, kura laikā Ainažu osta kā stratēģiski nozīmīgs objekts stipri cietusi.

Ainažu ziemeļu mols ir kā Lielais Latvijas mūris. Tā garums krastā ir 361 metri un līcī – 482 metri, un tas ir robežpunkts ar Igauniju (pļavās redzami robežstabiņi). 1915. gadā pavēlēts no dambja noņemt un aizvest sliedes. Kara laikā izpostīta arī pagaidu piestātne dambja galā un dambī izspridzināti divi lieli robi. 78% viļņlauža virsūdens daļas tikusi pilnīgi iznīcināta, pārējā daļa – stipri bojāta. Ulmaņlaikos dzelzceļa darbība bijusi ļoti aktīva, tomēr agrākais dzīvīgums te nav atgriezies. Ainažos ir daudz apskates vērtu objektu, tāpat arī netālu esošajā Salacgrīvā.