Čužas un purvs, kas neizskatās pēc purva. 4 kilometrus gara, unikāla, citāda vieta pāris kilometrus no Kandavas centra. To var ērti sasniegt arī ar sabiedrisko transportu, tādēļ jebkuram ceļotājam viegli pieejams objekts. Taka regulāri tiek kopta un uzturēta, tādēļ izejama pat ļoti maziem dabas pētniekiem.

Jāņem vērā, ka vēlā rudenī un agrā pavasarī taka var būt ļoti slapja un bez kārtīgiem gumijniekiem neizejama. Te arī ierīkota atpūtas vieta pie Abavas un apskatāmi bebru nedarbi. Pieejami arī informācijas stendi, kas visai detalizēti pastāsta par Čužu purvu un tajā redzamajiem augiem.

Dabas liegums Čužu purvs izveidots 1999. gadā, bet jau kopš 1924.gada atrodas valsts aizsardzībā. Krūmu čuža (Pentaphylloides fruticosa) ir visai populārs krūms apstādījumos un zied no jūnija līdz augusta beigām, tomēr šī ir vienīgā vieta Latvijā, kur tik lielā platībā šis krūms aug savvaļā. Šī vieta ir arī ģeoloģiskais dabas aizsardzības objekts – Kandavas sēravoti un Čužu saldūdens kaļķu nogulas, jo te ir vairāki sēru saturoši avoti. Starp tiem ir Velna acs avots, no kura iztek  Velna acs strauts, kas tek cauri Čužu purvam, līdz ietek Abavā.

No purva iztekošos sēravotu ūdeņus un dūņas 20. gadsimta sākumā izmantoja reimatisma ārstēšanai turpat uzbūvētajā dziedniecības iestādē, kas darbojās līdz 1940. gadam. Šī purva neparastā augu valsts saistīta ar to, ka šis ir kaļķains zāļu purvs – tas atrodas uz kaļķaina pamata (dolomīta), un zem kūdras atrodas 1-5 metrus  bieza saldūdens kaļķiežu kārta, ko 20. gadsimta 50. gados izmantoja lauksaimniecības zemju kaļķošanai, kā dēļ šī vieta varēja tikt arī iznīcināta. Krūmu čuža jeb klinšrozīte ir 0,6-1,5 metrus augsts rožu dzimtas krūms, kas Eiropā sastopams ļoti reti un aug dolomītiem, kaļķiem bagātās vietās. Čužas daudz sastopamas Ziemeļigaunijā un Gotlandē. Tomēr te skatāmas ne tikai čužas, bet arī citi interesanti un skaisti augi, par kuriem vairāk informācijas pie attēliem.